Alksti miera un dzenies pēc tā!
Psalms 34:15 (Gada lozungs 2019.g.)

Varonības gadā sveiciens Latvijas valsts svētkos!

Mēs viena tauta, viena saime...
Šīs dziesmas autors, mācītājs Romāns Auseklis Vanags piedzima 1902. gadā un 1919. gadā brīvprātīgi iestājās Daugavpils kājnieku pulkā. Apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. Viņš kalpoja kā mācītājs Saldus draudzē un kā kapelāns Kuldīgas XIV aizsargu pulkā.
Par savu ticību un patriotismu 1948. gadā viņš tika apcietināts un uz desmit gadiem izsūtīts uz Sibīriju. Gadu vēlāk tika izsūtīta arī viņa ģimene. Pēc atgriešanās dzimtenē, Romānam Vanagam bija grūti atrast darbu - cilvēkos valdīja savstarpēja neuzticēšanās. Iesākumā viņš atrada darbu kapsētā, tikai pēc vairākiem gadiem kļuva par mācītāju Mežaparka draudzē. Diemžēl jau drīz pēc tam - 1969. gadā viņš mira.
Kurā dzīves posmā viņš sarakstīja šo tik daudziem pazīstamo dziesmu, ziņas par to nevarēju atrast. Vai jaunībā, kara laukā? Brīvības gados, kopā ar citiem strādājot, lai zeltu latvju tauta?  

(Visu archibīskapes Laumas Zušēvicas rakstu lasiet šeit)

Laabrīt, Ādam!

Neparastas lietas notiek paradīzē! Cilvēks iekrīt dziļā miegā, un no viņa ribas top sieviete. Savāda kārtība! Ko lai par to domājam? Vai tas nav dīvaini un varbūt pat mazliet naivi? Šis sensenais stāsts nemaz nav tik dīvains un naivs, kā tas pēc pirmā acu uzmetiena var likties. Tas atstāsta notikumus, kas cilvēkus ietekmē līdz pat mūsdienām. Un mūs pārsteidz tas, ko šis svētais teksts izsaka par vīrieti un sievieti. 

Dievs lieto cilvēka ribu, lai uzrādītu to, kas īpašs šai citādajai būtnei, kura kļūs par cilvēka patiesu pārinieku un līdzinieku. Riba ir noapaļota lokā, elastīga un spēj izturēt lielu spiedienu. Un būtnei, kuru simbolizē šī riba, tiešām ir noapaļotākas ķermeņa formas nekā pirmajam cilvēkam; tai piemīt liela stabilitāte, un tā ņemta no cilvēka sāna.  

(visu rakstu lasiet šeit) 

31.oktobris - Reformācijas diena

2010.gada 23.septembrī Lutera pilsētā Vitenbergā LELBāL Virsvalde pēc svinīga brīvdabas svētbrīža dēstīja savu kociņu Reformācijas piecsimtgades parkā 

Foto: T.Rēdmanis 

Veidots ar Mozello

 .